Kataloniešu stāstītājs Mauricio Vīzentāls ir literāra cilvēka paradigma, kas pārsniedz pat rakstnieka figūru. Jo literatūra ir viss, un tās mērķis ir komunikācija un pat valodas izjūta. Un Vīzentāls vairāk meklē (un atrod) šo stāsta spēku pārvietoties starp dažādām realitātēm ar saviem vairāk nekā jebkad nepieciešamajiem pārpasaulības izliekumiem.
Cilvēcei nekas nav tik vajadzīgs, kā iegūt informāciju, kas ir labi pateikta no visa absolūtākās subjektivitātes prizmas. Patiesība, ja tā pastāv, ir nekaitīga, jēdziens bez garšas vai attāluma. Savukārt realitāte ir gala pārģērbšanās no ceļotāja vai ceļojuma pārzinošo subjektīvās perspektīvas, ja runājam par ceļojumu grāmatām, piemēram, kā tas notiek ar mākslas darbiem. Havjers Reverte līdz Paul Theroux.
Tādējādi tādi tipi kā Vīzentāls pārraida dzīvi kā literatūru, veidojot stāstu par nodzīvoto no vēsturiska, antropoloģiska vai pat vīndarības aspekta (ņemot vērā autora īpašo gaumi pēdējai pasaulei). Un tā viņa grāmatas iegūst šo pievienoto vērtību, lai beidzot ieteiktu izlasīt kādu no viņa grāmatām.
3 labākās Maurisio Vīzentāla ieteiktās grāmatas
Orient Express
Vīrietis izkārtoja skaistāko metāla artēriju, lai gareniskā asī apvienotu visu Eiropu. Ar savu deviņpadsmitā gadsimta atgādinājumu dzīve virzījās uz priekšu pa Orient-Express sliedēm ilgām, kaislībām, cerībām, nebeidzamām naktīm un modernitātes sapņiem. Neviens labāks par donu Mauricio nesīs mums to vagonu aromātu ar vīzu visskaistākajā pagātnē.
Orient-Express gadu desmitiem bija simbols daudzveidīgai Eiropai, pilna ar dažādiem raksturiem, smaržām, krāsām un garšām, ko vienoja šis vilciens, kas vairāk nekā pārvietošanās līdzeklis bija neparasts civilizācijas un cilvēku savstarpējās sapratnes veids. .
Mauricio Wiesenthal ar savu aptverošo un smaržīgo prozu ved mūs uz valstīm un stacijām, stāsta to stāstus un leģendas, kā arī rada spilgtu un aizraujošu stāstu, pusceļā starp atmiņām un esejām. «Vilciena literatūrai obligāti jābūt impresionistiskai un mulsinošai. Vilciens dod mums galamērķi, attālumu, pēcnāves dzīvi bez nozīmes vai galīgā sprieduma. Un tas padara stāstus skaistākus un valdzinošākus, kuriem, piemēram, vilcienu naktīm vai mīlas piedzīvojumiem, nav ne sākuma, ne beigu.
Bezdelīgu snobisms
Ar nepieciešamo un neapšaubāmo subjektīvā iespaida daļu, kas piemīt katrai ceļojumu grāmatai, šis darbs ved mūs cauri tām pazemēm, kas joprojām pastāv līdzās tūrismam jebkurā pasaules pilsētā.
Tā kā telpas ir arī izzušanas briesmās, Vīzentāla literatūra kalpo par iemeslu dažiem pēdējiem momentuzņēmumiem par lielo pilsētu izskatu pilsētās, kas tās atšķir no pārējām, tālu ārpus komerciālās vienveidības un atpazīstamības otrā līmeņa ceļotājiem. Viņi kļūst nervozi ja viņi nevar atrast Zara Johannesburgā.
Stāstījuma centrs griežas ap neskaitāmām pilsētām, kurās autore ir dzīvojusi un stāsta par tām gan pārpasaulīgas anekdotes, gan visādas pārsteidzošas detaļas un kuriozus stāstus, kas vienmēr saistīti ar kultūras pasauli. Tā mēs roku rokā ar autoru ceļosim pa Vīni, Sevilju, Topkapi, Romu, Florenci, Parīzi, Dublinu, Versaļu, Barselonu u.c. Atklājot negaidītas lietas un stūrus.
Hispanibundia
Interesanti, ka tad, kad castizo uzvārdu stāstītājs izvirza misiju pastāstīt kaut ko par Spāniju vai būtību, kāda tā ir šodien, katrs kaimiņa dēls ar savām kārtas zīmēm gatavojas pacelt iepriekšminēto līdz altāriem. par fašismu vai komunismu. Tas daudz saka par polarizētajiem ne tikai sociāli, bet arī garīgi.
Tātad, būdams vienlīdz spānis, bet ievadot savu uzvārdu citādi analfabētiem abās tranšejas pusēs, uzticības balsojums dod iespēju mierīgāk lasīt un baudīt stāstu ar kopīgām pēdām šajā Ibērijā, kas ir atdalīta no pārējās Eiropas. pie Pirenejiem un tās perimetra grāvja, kas pilns ar jūrām un okeāniem ...
“Iespējams, ka hispanibundija ir nekas cits kā vehementia cordis (sirds sirsnība), kas, pēc Plinio teiktā, izcēla spāņus. Ar hispanibundiju pretreformācijas teologi reaģēja uz Lutera tēzēm. Spānijas drudža aizkustināti iekarotāji devās tuksnešos, svētajās kalnu grēdās un Jaunās pasaules džungļos.
Hispanibundia izmeta mūsu Neuzvaramo armiju pret Lielbritānijas un Īrijas krastiem. Un ar spāņu sāpēm tika uzrakstītas labākās mūsu literatūras lapas. Hispanibundija ir dinamiskā enerģija, ko spāņi saražo, dzīvojot, neatkarīgi no tā, vai viņi domā, ka ir spāņi vai nē, pieņem to vai nē, nonāk piespiedu trimdā vai izliekas par ārzemnieku savā dzimtenē un svešu savējiem.
Pārliecinājies, ka cilvēki var mainīties tikai tad, ja viņi godīgi cenšas uzzināt savu vēsturi, Mauricio Wiesenthal cenšas dot savu smilšu graudu, lai saprastu šo sarežģīto realitāti, kas veidojusies gadsimtiem ilgi un no kuras - labā vai labā. mēs esam tā daļa un esam mantinieki.
