Franču valoda kopš XNUMX. gadsimta izceļ īpašu pievilcību dažādiem autoriem, kuri savā muzikalitātē ir izpētījuši lirisku papildinājumu, kas inficē jebkuru prozu vai galu galā izceļ visus poētiskos darbus. Varbūt jautājums slēpjas Dumas o lv Vitor Hugo, ar šo spēju romānos risināt romānus, ja vien tie beidzot ir intensīvi. Lieta tāda, ka tad, kad autoriem patīk Milans Kundera tās tiek pārnestas arī uz franču valodu, tas ir tāpēc, ka pastāv formāls efekts, latents.
Tas viss saistībā ar vēl viens no izcilajiem franču stāstniekiem, kurš savu darbu paplašina no XNUMX. gadsimta līdz mūsdienām. A Žans Māri Le Kleio kurš izmanto savu suģestējošo dzimto valodu, lai izpētītu un izpētītu valodu un tās formālos sarežģījumus, meklējot intensitāti, simbolus, dziļas metaforas, rīkus, ar kuriem iepazīstināt neaizmirstamus stāstus.
Šajā misijā, kas radītājam bija gandrīz satraucoša, lai iedvesmu novirzītu valodas izzināšanai, kas kalpo emocijām un ideāliem, Kleio kopš divdesmito gadu sākuma ir spējis publicēt desmitiem grāmatu.
Tas, kas ieradās Spānijā, neapšaubāmi ir labākais no viņa stāstījuma. Un nekad nav sāpīgi pilnveidoties kopā ar rakstnieku, kurš izlikšanos padara par skaistāko intelektuālās atpūtas veidu. Sarežģīti lasījumi, kas samazina to intensitāti, tuvojoties viņa jaunākajiem romāniem.
3 labākās Le Clézio ieteiktās grāmatas
Bērnības dziesma
Tādi autori kā Le Clézio satrauc daudzus citus autorus, kuriem, sākot rakstīt, jāizvēlas eseja, biogrāfija vai romāns. Tā kā L Klazio romāno savu dzīvi, vienlaikus darot gandrīz poētisku monologa eseju, un destilē tos biogrāfiskos aspektus, kas kalpo par nemirstības būtību, piemēram, bērnības laikiem, mīlestību un prombūtni, kas ir daudz vairāk nekā tas, ko viņi var domāt citiem mirstīgajiem.
Tik apsveicami ir šis jaunais dzīvības zīmogs, kas radījis romāniskus aicinājumus (aprakstīts tā, kā izklausās ar piecu zvaigžņu izvēlnes izsmalcinātību, bet tā tas ir). Un izvērsīsimies no plašākas kaujas literatūras, lai ielūkotos dvēselēs, kuras stāsta citas lietas, ko viņi raksta citās daudz atbilstošākās grāmatās, tajās, kuras noteikti vajadzētu izglābt mūsu civilizācijas katastrofas gadījumā ...
Pēc šūpuļdziesmām nāk bērnības dziesmas, kurās mēs jau protam deklamēt atdzejojumus. Un tāpat kā viss, ko iemācījāmies no galvas, šīs vecās dziesmas uz visiem laikiem paliek mūsu meklētajā repertuārā, kad nav citas mūzikas, ko svilpt, lai neatpaliktu no vēja, kas mūs nes.
Šajā sentimentālajā ceļojumā caur Bretaņu, viņa bērnības idillisko zemi, Le Clézio aicina mūs pārdomāt teritoriālo identitāti, nacionālismus un laika ritējumu. No savas pirmās atmiņas #bumbas sprādziena vecmāmiņas mājas dārzā, kara gados nodzīvotajos gados, kas tik briesmīgi ietekmēja viņa mācīšanos par pasauli, Nobela prēmija literatūrā izvelk būtisku tās emocionālo lappusi ģeogrāfija, kas runā par piederību un tās vietu atmiņā.
Ceļojums uz briedumu, bet galvenokārt gaišs skatījums uz sociāli politiskajām izmaiņām vienā teritorijā, tās tradicionālās ekonomikas pakāpenisku izzušanu un tautas lepnumu, kas, neskatoties uz visu, turas pie saknēm.
Bada mūzika
Ar romānu Le Clézio, kas sastāv no emigrācijas, sapņiem un kara izjauktajām ģimenēm, šis romāns tiek saprasts kā stāsts, kas daļēji ir autobiogrāfisks vai vismaz iedvesmots no viņa ģimenes.
Maurīcija ir autora izsaukumu un sakņu, emigrācijas un likteņu telpa, un tieši šeit sākas šis romāns, kurā aplūkota ideja par pārtikušā cilvēka trauslumu, par vieglu sakāvi, ko pārvarēja kārdinājums. no pazušanas vai pasaules draudiem, kas ir tuvu hekatombam.
Mazais Etels Bruns nekad nevarētu iedomāties, kā būtu badoties. Patvēries pie varena, bet izšķērdīga tēva, bet patiešām par viņu rūpējies vectēvs, Etele atklāj pirmskara Parīzes pasauli.
Meitenes instinkts ved viņu pie domas, ka labais vai vismaz ērtais tuvojas beigām. Un varbūt tikai viņa ir gatava posta pamošanās.
Bitna zem Seulas debesīm
Dzīve ir noslēpums, kas sastāv no atmiņas fragmentiem un spokainām nākotnes prognozēm, kuru vienīgais pamats ir visa beigas. Žans Māri L Klazio ir šīs dzīves portretu gleznotājs, kas koncentrējies viņa personāžos un ir apņēmies visu izjaukt no daiļliteratūras, kurā iespējama jebkāda pieeja, ietverot ikdienas pamatjēdzienu kompozīciju, par to varoni, kurš gaida atbildes otrā pusē. spogulis.
Par godu šim Bitna romāns zem Seulas debesīm, Mēs ieskatāmies jaunās Bitnas īpašajā pasaulē, kas ieradās lielajā Seulas pilsētā, Seulas galvaspilsētā, laipna, piekāpīga mūsu Rietumu pasaulei, bet galu galā sadraudzējusies ar tās pašas nelietīgās un draudīgās valsts ziemeļiem. Ceļojums uz galvaspilsētu nav viegls tranzīts. Viņa ir brāļameita, kas pievienota ceļojumam pārējai ģimenei, kuru vieno viņas tiešā radniecība un kurai Bitna var pieņemt tikai kalpošanas nosacījumu.
Jauns, bet apņēmīgs. Bitna nepiekrīt omes noteicošajiem faktoriem un izceļ šo nenoteikto likteni sievietei, kura ir gandrīz bērns pilsētā, kas spēj sabojāt visu, sākot no varas un beidzot ar jaunību. Par laimi Bitna atrod Čo, veco grāmatu tirgotāju, kas viņu sveic ar īpašo uzdevumu atdzīvināt Salomē, meiteni, kura tikai kāda jauna sabiedrībā var atkal sajust, ka ir dzīvība no viņas visnežēlīgākajiem fiziskajiem ierobežojumiem.
Drīz Salomē atklāj, ka ar Bitnu un viņas stāstiem viņa var atstāt savu ķermeni un staigāt, skriet, pat mīlēt citus cilvēkus, kuri dzīvo kopā ar viņu jaunās pasaulēs, kuras nekad nebija iedomājušās. Trīsstūris starp Bitnu, Salomi un Čo aizver magnētisko telpu starp tā virsotnēm. Katrs no varoņiem parāda mums pasaules redzējumu no sāpēm, trūkumiem, nepieciešamības un tieksmes izdzīvot, neskatoties uz visu.
Kad ritms saskan ar austrumu, trīs varoņu mīklainā nākotne tiek pasniegta mums kā noslēpums, kas pārvietojas starp izdomātajiem apstākļiem, ar kuriem dalās meitenes, līdz tieši pārveidojošas realitātes vēlmēm, kas varētu dziedēt kunga ievainoto sirdi. Cho, ilgojas pēc savas ģimenes, kas atrodas valsts ziemeļos, kas ir kļuvusi par pēdējo Otrā pasaules kara pēdējo upuri, kas joprojām šķir dvēseles.
Lielie sarežģījumi vai politiskie atvasinājumi veido pretrunas, metaforas, atsvešināšanās un atsvešinātības alegorijas. Nobela princips Le Clézio pievēršas šīm stāstījumā izspēlētajām galējībām ar vienkāršu un dinamisku valodu, vienlaikus atmodinot dziļas cilvēciskas bažas.
Citas Le Clezio ieteiktās grāmatas…
Mondo un citi stāsti
Vienmēr ir interesanti atklāt lielisko stāstnieku īsā jomā, tādā radošā satura sintēzē. Lai gan ir taisnība, ka vienmēr veiksmīga tāda rakstnieka kā Le Clézio detaļa lieliski kalpo īsajam. Turklāt pārsteidzošā grāmatā, kas ap bērnību iegūst graujošu nostalģisku punktu, īsums veido pēdējo asaru vai smaidu, vienmēr kritiku par pieaugušo mantojumu un, protams, aicinājumu vienlaicīgi pārdomāt riebīgo pasauli. ka mēs ar formalitātēm un paražām uzaicinām dažas tīras būtnes, piemēram, bērnus, kādi bija bērni.
Mazo iztēle atklājas astoņos stāstos par kontrastiem starp bērna acīm, viņa patiesību un pieaugušo skatienu tik daudzos cenzējošos un nežēlīgos gadījumos, jau zinot, ka svarīgākais ir māksla, kas balstīta uz pasaules skaistumu.
Plūdi
Nekad nav labāks nosaukums romānam, kas sāk dzirksti un galu galā pārpludina dvēseli ar šo pārpasaulīgo literatūru. Fransuā Besona raksturs krietni pārsniedz Gregorio Samsas nereālās notis, brīžiem viņš tuvojas Žans Batists Grenuels apreibis no mirkļa smaržas, kas uz visiem laikiem pārveido pasauli.
Romāns ar tiem liriskiem dzirksti, kas noteikti pārņem iztēli, kas stāstīta oriģinālajā franču valodā, bet kas arī spāņu valodā pārvērš prozu par intelekta delikatesi.
No brīža, kad Fransuā dzīvo savdabīgu ainu ar jaunu sievieti, kura aizrauj viņa maņas un ved vēl vairākas dienas pa labirintu, uz vispilnīgāko tukšumu vai visizplatītāko atbrīvošanās telpu. Satraucošs vitāli svarīgs personāža novirzes, kura griba, šķiet, ir izkļuvusi no viņa ķermeņa.
