Las 3 mejores películas del genial Javier Cámara

Me parece a mí que el cine español es como más democrático, más ajustado a la realidad de las virtudes interpretativas. Comparándolo con Hollywood, me refiero. Porque en yankilandia si uno es guapo puede aprender a interpretar sobre la marcha, mientras tanto va encandilando al espectador desde lo físico a la par que los efectos especiales y las tramas facilonas componen ese cine taquillero made in USA. No quiero decir con ello que no haya actores y actrices enormes por allá, pero hay bastantes más mediocres sumidos en la inercia de las producciones faraónicas que todo lo entierran.

Bez šaubām, lieta ir tāda, ka dažreiz tie improvizētie aktieri, kas ņemti no modelēšanas, ne vienmēr kļūst par aktieriem. Kamēr Spānijā tāds aktieris kā Havjers Kamara nonāk savā augstākajā rangā, demonstrējot hameleonam līdzīgu spēju, kas piedzimis ar šo šūpuļa aktiera aicinājuma spēku.

Nos meábamos con él en la serie «7 vidas», pero como ocurre con todo buen actor otro tipo de retos llamaron pronto a sus puertas y la gran pantalla lo recibió con los brazos abiertos. Al final se trata de hacer películas de todo tipo, no solo superproducciones de postureo y guiños del héroe de turno sino también obras más realistas, más creíbles, más humanas desde la capacidad empática del actor en el pellejo de cualquier protagonista extraído con rabiosa verosimilitud de nuestro mundo real.

Tad var nākt cita veida fantastiskāki, šausmu vai komiskāki scenāriji. Bet tad aktieris jau ir iededzis un viss notiek ar lielākām emocijām. Tosts tādiem izciliem aktieriem kā Havjers Kamara.

3 populārākās Havjera Kamāras ieteiktās filmas

Dzīvot ir viegli ar aizvērtām acīm

PIEEJAMS JEBKĀRĀ NO ŠĪM PLATFORMĀM:

Man jau no paša sākuma ir pārņēmusi lieta par ceļa filmām. Lieta tāda, ka, ja pievienojam tādu tēlu kā Antonio, kurš vairāk pārraida klusēšanā nekā dialogos, lieta ir apaļa. Šķiet, ka, neskaitot ainavas, labajai angļu valodas skolotājai dzīvē viss paiet garām. Puisis apņēmies satikt Džonu Lenonu kā visnepieciešamāko no pasaules pseidoreliģiskiem svētceļojumiem.

Ar kihotisku punktu mūsu Antonio aplūko dažādus dzīves apstākļus, kas, šķiet, virzās uz viņu ar centripetālu spēku. Nekas nav labāks par būt atvērtam puisim, bohēmiskam un pārliecinātam par cilvēcības spārnu esamību, īpaši jaunībā, ko viņš novēro, bet kas viņam vairs nav, nemitīgi mācīties no jauna katrā nobrauktajā kilometrā un pieturās...

1966. gadā a Džons Lenons eksistenciālās krīzes vidū, kas liek viņam domāt par galīgu pamešanu Beatles un ir pārliecināts, ka spēj uzsākt karjeru aktieris, ierodas Almerijā, lai šautu pēc pavēles Ričards Lesters pretkara filma: kā es uzvarēju karā.

Antonio ir beznosacījuma kvarteta fans Liverpool un angļu valodas skolotāja pazemīgā skolā Albacete, kurā tiek izmantotas grupas dziesmas Beatles para enseñar inglés, decide emprender el viaje para conocerlo y hacerle una inusual petición.

En la ruta, se cruza con Belén (Natalia de Molina), que se ha escapado de la turbia reclusión a la que está sometida por su familia y por el entorno social del país, ya que tiene 20 años, pero carga con un pasado del que huye. Ambos se tropezarán con Juanjo (Francesc Colomer), un adolescente de 16 años, que se ha fugado de casa en plena rebeldía juvenil y enfrentamiento con su padre (Horhe Sanca), konservatīva, ne pārāk toleranta un ne pārāk līdzīga pārmaiņām. Brīvība un sapņi ir ceļojuma centrālās asis, kurā viņi atradīs ne tikai dziedātāju, bet arī sevi. Šī valdzinošā piedzīvojuma rezultāts ir tēma Strawberry Fields Forever, tēma ka Lenons atceras savu bērnību.

Suso tornis

PIEEJAMS JEBKĀRĀ NO ŠĪM PLATFORMĀM:

Labi pasniegts humors spēj mūs aizkustināt līdz dziļākajam. Protams, šīs filmas sākumpunkts ir tieši pretējs. Mirušais draugs, kuram pārējie viņa mūža kolēģi ir gatavi atdot savu cieņu.

Lietas starp draugiem parasti ir trakas un jautras... vai vismaz lielākā mērā atmiņā kopīgās jaunības. Tāpēc arī Suso atvadīšanās kopā ar veltījumu par pasaulē pavadīto laiku daļēji ir iemesls ballītei. Laika gaitā dzīves ceļi ir neparedzami, un zvēresti un priekšstati par mūžīgo draudzību tiek daļēji atcelti kā neuzticība sev. Līdz ar to rotaļīgā apņēmība, ar kādu šī filma mūs aizkustina. Tas var būt veltīgs mēģinājums uz dažām dienām atgriezties jaunībā vai varbūt Suso parāda sajūta ir lielāka kā rēķins, kas jāmaksā katram ar sevi.

Kad ir astūrietis, kurš emigrē uz Argentīna meklēt jaunu dzīvi. Pēc desmit gadiem viņš atgriežas savā zemē, Astūrijas kalnrūpniecības baseinā, uz sena drauga Suso bērēm. Filma stāsta par atkalredzēšanos ar ģimeni un draugiem un to, kā Kundo vēlas piepildīt Suso pēdējo sapni. Spēlfilma ir veltījums draudzībai. Un īpaši draudzībā vecumā, kad neesi tik pārliecināts, kāpēc jāturpina draudzēties ar bērnības draugiem.

Aizmirstība, kas mēs būsim

PIEEJAMS JEBKĀRĀ NO ŠĪM PLATFORMĀM:

Ieraugot šīs filmas plakātu, kamēr gatavojos iet istabā, lai noskatītos vēl vienu, nevarēju nepierakstīties nākamajam kino apmeklējumam. Romāna nosaukumu apkopojis autors Hektors Abads Fosolince, kam pievienota fotogrāfija, kas rada tīru laba veida melanholiju, mani uzreiz iekaroja. Es varēju mesties, skatoties uz lielo plakātu kādas desmit minūtes, it kā gribētu iekļūt notikuma vietā. Un jā, skatoties filmu, jūs skatāties uz iekšpagalmu ar akmens strūklaku...

Filmas darbība risinās vardarbības laikā, ko Kolumbija piedzīvoja 80. gados un lielāko daļu 90. gadu, laikā, kad valdīja lielie narkobaroni un paramilitārie grupējumi, kuri ar politisko un militāro sektoru atbalstu apklusināja šo cilvēku balsis, kas kritizēja no iestādes. (cilvēktiesību aizstāvji, universitāšu profesori, arodbiedrību darbinieki, kreiso politisko kustību un partiju biedri un līdzjutēji).

Šis laiks kalpo kā fons, lai pastāstītu savu dzīvi Hektors Abbots Gomess no viņa dēla mīlošā un lepnā redzējuma Hektors Abads Fosolince, como una especie de homenaje a su padre ya fallecido, mostrando el amor incondicional de un padre a un hijo y viceversa, como un vínculo casi sobrenatural que liga a los implicados en un contrato que sólo se rompe con la muerte de uno de ellos.

Es un amor que crece con los años entre su padre y él, convirtiéndose en una narración que trae a colación la vida, obra y muerte de su padre, del dolor profundo que le causó un país que se hundía en la más negra de sus horas, violentando y masacrando a todo aquel que diera su voz de protesta.

Filma ir saprotama tiktāl, ciktāl tā izceļ stereotipus par traģisku laiku, kas vēl nav pilnībā izpētīts vai izskaidrots, kā avotu izmantojot idealizēto vīziju, kas dēlam ir par savu nogalināto tēvu.

5 / 5 - (15 balsis)

Atstājiet savu komentāru

Šī vietne izmanto Akismet, lai samazinātu surogātpastu. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.